Panekiretanga graduation ushers in a new era

Heta Gardiner

Ara mai he toa, heke atu rä he toa, koia te whakarāpopototanga o te hui whakapōtae i te rangapu ngahuru ma tahi, o te Panekiretanga o te reo i Te Whare Wānanga o Aotearoa i Raroera. 23 ngā toa tauā mō te reo i puta o rātou ihu, ēngari kua pupū ake ngā pātai mō te oranga tonutanga o te kaupapa, i te hekenga o tētahi o ngā kaiwhakatere o te kaupapa.

Ko te wehi i rāngona ki te whakanui i ngā ika a-whiro, mai i ngā torotoronga o Ngāti Porou, Raukawa, Tainui waka anō hoki.

Tekau mā tahi ngā tau a Te Panekiretanga o te Reo e whakapakari ana i te hunga matatau ki te reo Māori, kia matatau kē atu. Engari ko te kounga o ngā ākonga o mohoa he māharahara nui. 

Hei tā Pou Temara, kaiako, “E tika ana tērä. Ko te kōrero ā Te Manahau, kei te waku pea tātau i te tau a te kāhū."

Nā Te Kāea i mau motuhake i te kōrero, ko te oranga pēnei o te kaupapa ka kore e puta ki tua o te whakapōtaetanga o tēnei, te rangapū ngahuru mā rua.

I pātai a Te Kaea ki a Timoti Kāretu – kaiako.

Mēnā rānei ko tēnei te rangapū whakamutunga i raro i tā rāua ko Pou Temara arahitanga.“I raro i a au, āe pea.  Whakatere au i tētahi waka i te rā tonu nei,” tā Kāretu.

Tuia ki tērā, ko te ngarohanga atu o Te Wharehuia Milroy hei kaiako; tētahi āhuatanga e pēhi ana i te kaupapa. Engari ahakoa te āhua pouri i tāna hekenga iho, ko te whakanui kē i āna mahi te karanga o te rā.

Ko tā Temara, “Ko au kei te whakatakoto i te kupu taumaha, ā, ko ia ka haere mai a muri mai ki te maru haere i ngā mamae, i ngā kupu taumaha e whiua e au.”

Hei tā Rawiri Waru, Ika a-Whiro, “Kotahi noa te kupu, ko te nanakia. Ko te nanakia. Kei te mōhio koe.”

”E whakapae ana au, ahakoa kua heke ia ā-kaiako nei, e kore ia e mamao rawa i tēnei kaupapa,” ko tā Kingi Kiriona, Ika a-Whiro.

Me te manako, he kaupapa hei hokinga mai mōna.

Hei tā Kāretu, “Kei te rongo au i te reo e rere ana he reo pai, i runga. I te pouaka whakaata, i hea noiho. Engari kāore rātau i te ahu pēnei mai. He tohu pea tērā.”